Desmitcīņa

Pastāv tik daudz un dažādi sporta veidi, ka tos visus noteikti nav iespējams saskaitīt, jo nereti katrai valstij, katrai tautai un pat dažādām minoritātēm ir savi izteikti sporta viedi. Bet sporta veids ar nosaukumu desmitcīņa ir ne tikai izplatīts, bet arī ļoti populārs.

Desmitcīņa ir viena no vieglatlētikas disciplīnām, kura, kā jau tās nosaukums liecina, sastāv no 10 dažādām disciplīnām. Parasti desmitcīņas sacensības norisinās 2 dienas, jo vienā dienā nav iespējams efektīvi sarīkot sacensības visās desmit disciplīnās.

Desmitcīņa kā vieglatlētikas disciplīna radās 1912. gadā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šajā gadā tur norisinājās Vasaras olimpiskās spēles, un zviedri vēlējās šo spēļu programmā iekļaut vēl nebijušu un oriģinālu sporta veidu, un tā kā tieši šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi oficiāli notika sacensības pieccīņā, tad tika nolemts radīt vēl grūtāku un izturību pārbaudošāku sporta veidu – desmitcīņu.

Parasti par desmitcīņas uzvarētāju tiek pasludināts tas sportists, kurš ir uzrādījis vislabāko sniegumu, ņemot vērā visas 10 disciplīnas. Interesanti, ka desmitcīņā desmit disciplīnu laikā netiek dalītas vietas, bet gan punkti, kuri tad arī vēlāk tiek saskaitīti, lai noteiktu desmitcīņas uzvarētāju.

Desmitcīņā parasti sacenšas tikai vīrieši, jo sievietēm ir pašām sava vieglatlētikas disciplīna, kuru varētu pielīdzināt desmitcīņai – septiņcīņa.

Tā kā desmitcīņa ir smagākā vieglatlētikas disciplīna, tad parasti titulu “Pasaules secīgākais atlēts” iegūst tieši desmitcīņas uzvarētājs. Pašreiz pasaules spēcīgākais atlēts ir Eštons Ītons – amerikāņu vieglatlēts, kurš ir ne tikai ieguvis zelta medaļu 2012. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs, bet arī vairākkārt uzlabojis pasaules desmitcīņas rekordu, vispirms labojot pastāvošo rekordu, bet pēc tam vairākas reizes uzlabojot rekordu, kuru pats iepriekš bija arī uzstādījis. Viņš ir arī viens no tikai diviem desmitcīņas atlētiem, kurš ir pārsniedzis 9000 punktu atzīmi desmitcīņas punktu kopsummā, kādās sacensībās iegūstot 9039 punktus.

Desmit disciplīnas, kuras ir iekļautas desmitcīņā un kuru rezultātā tiek pārbaudīts sportistu ātrums, spēks un izturība, ir 100 un 400 metru skriešana, tātad sprints, tāllēkšana, augstlēkšana un lodes grūšana, kuras visas norit desmitcīņas pirmajā sacensību dienā, un diska un šķēpa mešana, kārtslēkšana 1500 metru skriešana, kas ir skriešanas vidējā distance, un 110 metru barjerskrējiens, kas ir disciplīnas, kurās sportisti tiek pārbaudīti desmitcīņu sacensību otrajā dienā.

La gan latviešu sportistiem nav ļoti veicies šajā vieglatlētikas disciplīnā, tomēr ir atrodami pāris latvieši, kuri ir ieguvuši visai augstus rezultātus, piemēram, 1996. gadā Rojs Piziks laboja Latvijas rekordu iegūstot 8045 punktus, bet 2007. gadā Jānis Karlivāns uzstādīja jaunu rekordu, iegūstot 8271 punktu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *