Iepirkuma sarakstu veidošana

Pārtikas produktu iegāde ir ikdiena ikvienam no mums. Varbūt ne katru dienu, taču vismaz reizi nedēļā ikvienam nākas iet uz veikalu, lai nopirktu nepieciešamos produktus. Gandrīz vienmēr kaut kā sanāk nopirkt daudz vairāk preces nekā bija plānots. Kā tajā tajā anekdotē – aizeju uz veikalu pēc piena, atnāku ar 2 pilniem iepirkuma maisiem, bet pienu aizmirsu nopirkt. Jā, veikalos preces tiek saliktas tā, lai cilvēki nopirktu pēc iespējas vairāk. Vispopulārākās un ejošākās preces tiek saliktas veikala tālākajā stūrī, lai pa ceļam nāktos iet garām daudz citiem produktiem – varbūt kaut kas iekritīs acīs un nemanāmi nonāks iepirkumu grozā. It īpaši, ja kādai precei būs atlaide. Tādos gadījumos cilvēki bieži vien pat neskatās kādas cenas ir citiem līdzīgiem produktiem, bet ņem to, kam ir atlaide. Bieži vien tā atlaide nemaz nav tik liela un, ņemot parasto preci, bez atlaides, sanāktu aptuveni tas pats (lecosemigliori.com in Italia). Citreiz cilvēki paņem kādu preci, jo ir taču atlaide, nevar neņemt. Tas jau nekas, ka tā prece nav nepieciešama, bet var taču izdevīgi nopirkt. Vispār būtu no šādām situācijām jāizvairās. Atlaides, protams, ir laba lieta, bet nevajadzētu pārāk ar to aizrauties, jo nav jau tā, ka tiem cepumiem vai šokolādei pirmo un pēdējo reizi būs atlaide. Kaut kam atlaide ir visu laiku, tāpēc jācenšas pirkt tās lietas, kam ir atlaides. Pēc nocenotajiem produktiem var arī izplānot savu ēdienkarti turpmākajām dienām. Visi savās pastkastēs saņemam atlaižu bukletos no dažādiem veikaliem – Maxima, Rimi utt. Daudzi nemaz šos bukletus neapskata un uzreiz izmet ārā, bet tie var būt noderīgi. Var jau laicīgi apskatīt kādiem produktiem būs atlaide un saplānot pāris nākamās vakariņas. Saraksta veidošana ir ļoti laba lieta tikai to reti kurš regulāri raksta un izmanto. Parasti cilvēkiem ir slinkums rakstīt sarakstus, citreiz liekas, ka tāpat jau atcerēsies ko pirkt. Citreiz nemaz nav skaidri izlemts ko pirkt, aiziet uz veikalu un pērk ko nu izdomā uz vietas veikalā. Protams, arī saraksta veidošana nepasargā no neplānotu produktu nopirkšanas, taču šādu impulsīvo pirkšanu ir iespējams nedaudz kontrolēt. Vislabāk doties uz veikalu ar sarakstu pirms tam kārtīgi paēdot. Ja cilvēks ir paēdis, tad neko veikalā negribēsies pirkt. Ja būs saraksts, tad arī nopirks to, kas tajā ir un neko citu, jo nesakārosies kādu šokolādīti vai bulciņu. Iepērkoties impulsīvi un bez saraksta bieži vien tiek nopirkti daudzi nevajadzīgi produkti, turklāt bieži vien tos visus nav iespējams apēst, tāpēc nākas mest ārā. Ikvienam ir bijuši brīži, kad jāiztīra ledusskapis un jāizmet tas, kam jau beidzies derīguma termiņš. Šādas situācijas var gadīties, taču nevajag to padarīt par regulāru pasākumu. Jācenšas pirkt tikai tas, kas patiešām nepieciešams. Ja pērk kaut ko ārpus saraksta, tad jāņem tādas preces, kas nebojājas tik ātri, piemēram, kafija, tēja, rieksti vai cepumi. Vēl viens triks kā nenopirkt tik daudz – iet uz veikalu pēc iespējas retāk. Jo retāk apmeklējam veikalu, jo mazāk iespēju kaut ko nevajadzīgu nopirkt. Katram jāatrod tā metode, kas strādā vislabāk, lai pēc iespējas samazinātu lieko pirkumu skaitu. To veiksmīgi paveicot var ietaupīt diezgan daudz naudas. Ilgtermiņā tomēr ir labāk aizbraukt kādā tālākā ceļojumā, nevis nopirkt kārtējo šokolādi, jo tai ir atlaide (torce a led potenti).

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *