Kāpēc cilvēki skrien?

Maratoni ir īpašas skriešanas distances, kuru garums ir 42,195 kilometri, kas ir īpaši grūts pārbaudījums pat vislabāk trenētajiem atlētiem, un kur nu vēl vienkāršiem cilvēkiem, kuri trenējas nevis treneru pavadībā, bet gan paši. Bet, ja maratoni ir tik gari un grūti izturami, kādēļ joprojām ik gadu maratonos piedalās liels daudzums cilvēku un pieziež sev noskriet šo garo distanci?

Lai gan maratona skriešana ir viena no vissarežģītākajām skriešanas distancēm, jo cilvēka ķermenis, lai cik trenēts tas būtu, vienkārši nav piemērots 42 kilometru skriešanai, un jau pēc aptuveni 32 noskrietiem kilometriem tas ir izsmēlis savas enerģijas rezerves, un maratona skrējējam pēc tam ir jāatrod spēks sevī, lai noskrietu atlikušos 10 kilometrus, maratons tomēr var būt arī viena no vislielāko gandarījumu radošajām nodarbēm.

Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ daļa cilvēku izvēlas skriet maratonu, ir kādas labdarības vai labdarībai līdzīga iemesla dēļ, piemēram, par godu kāda tuva cilvēka atcerei. Šādi skrējēji visbiežāk, iespējams, nenoskrien visu distanci, pa vidu pārejot soļošanā vai iešanā, taču tiem galvenais ir kaut kādā laikā, pat ja tas ir ļoti garš, noskriet šo maratona distanci, jo tikai šādi tie spēs saņemt vēlamo gandarījuma sajūtu un justies, ka tie ir izpildījuši savu mērķi – noskriet maratonu.

Vēl viens iemesls, kādēļ daļa cilvēku skrien maratonu, ir arī, lai uzvarētu citus skrējējus un uzlabotu savu personīgo rekordu maratona distancē. Nereti šādi skrējēji skrien pēc iespējas ātrāk, lai ātrākā laikā arī paveiktu maratona distanci, pirms tam ilgu laiku trenējoties un gatavojoties tieši šim konkrētajam maratonam. Lai gan arī šādi maratona skrējēji beigās iegūst gandarījumu, ir iespēja, ka ja tu skrien maratonu tikai lai uzvarētu citus, tu pēc tā noskriešanas nemaz nejutīsies tik gandarīts.

Un trešā maratona skrējēju grupa ir tie, kuri ir īsti maratona skrējēji un ar to nodarbojas ikdienā. Šie cilvēki ir profesionāli sportisti, kuri skrien lielākajā daļā populāro maratonu un arī ikdienā gatavojas visiem šiem maratoniem. Tieši šo cilvēku dēļ, nereti maratona skrējienos ir profesionāļu un tautas skrējieni, kuros katrā skrien skrējēji ar citādiem sagatavošanas līmeņiem, tā novēršot to, ka tie viens otram varētu traucēt.

Vēl kāds iemesls, ko nereti min maratona skrējēji, ir tieši šis kopīgais skrējiens ko tie veic. Tas, ka maratonā ar tevi piedalās vēl simtiem cilvēku un viņi cīnās par to pašu mērķi tev reizē rada kopības un piederības sajūtu, kā arī tādu kā konkurences sajūtu, kura noteikti tev palīdzēs distanci pieveikt daudz ātrāk, nekā to tu izdarītu, ja skrietu pilnīgi viens.

Nešaubīgi maratons ir grūtākā iespējamā skriešanas distance, jo tā ir nogurdinoša un gara, taču šīs grūtības atsver gan kopā būšana ar citiem cilvēkiem un vēlme uzvarēt, gan arī gandarījuma sajūt, kuru tu iegūsi finišējot maratona distanci.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *